Līderības iemaņas – citāts no grāmatas “Izrāviens” (autori Jari Kukkonens un Sulevs Senkels 2012. Gads)
“Daniels Golemans pētot veiksmigu cilvēku darbību secināja, ka veiksmes pamatā ir kaut kas svarigāks par šo cilvēku intelektu. Šiem cilvēkiem bija izkoptas tādas īpašības un prasmes kā empātija, sociālās iemaņas, pašregulācija, pašpārliecība un motivācija. Šīs iemaņas Golemans nosauca par Emocionālo Inteleģenci (EQ). Golemana pētījumi pierādīja, ka atšķirībā no Intelekta (IQ) dzīves laikā ir iespējams būtiski attīstīt Emocionālo Inteleģenci. Golemans uzskata, ka labam līderim ir augsta emocionālā inteliģence.

Zemāk uzskaitīti 12 jautājumi, kuri palīdz novērtēt jūsu un jūsu komandas emocionālo inteliģenci, jūsu stiprās puses un iemaņas, kuras būtu nepieciešams attīstīt:
1. Cik vienkārši jums ir uztvert citu cilvēku nostādnes?
2. Cik vienkārši Jums ir uztvert citu cilvēku izjūtas?
3. Vai jūs viegli iegūstiet draugus?
4. Vai jūs esiet gatavs izteikt savas izjūtas?
5. Vai jūs esiet prasmīgs konfliktu risinātājs?
6. Cik labi jūs spējiet adaptēt savu uzvedību apkārtējiem apstākļiem?
7. Vai jūsu uzvedība izraisa patīkamas izjūtas citos cilvēkos?
8. Vai jūs ziniet, kādu iespaidu jūs radiet apkārtējos par sevi (pat ja viņi jums to nesaka)?
9. Cik labi jūs spējat tikt galā ar sevi apjukuma brīžos?
10. Cik labi jūs tiekat gala ar sevi un situācijām, kad kāds interesējas par jūsu privāto dzīvi?
11. Kad jums nepieciešama palīdzība, vai jūs spējat atrast kādu, kurš jums palīdzēs?
12. Vai jums ir rasturīgi atspoguļot jūsu paša uzvedību?

Penti Sidanmalaka ir vadzinību pētnieks, kurš ir pētījis, kādi līderi ir pieprasīti mūsdienu organizācijās. Viņš nāk klajā ar četrām galvenajām kompetenču kategorijām:
1) Sociālās kompetences
2) Līderības kompetences
3) Fiziskā un garīgā pašsajūta
4) Efektivitāte

Sociālās kompetences izpaužas tādejādi, kā līderis veic komunikāciju un veido attiecības. Līderis, kuram piemīt labas sociālās kompetences, spēj pamatot savu viedokli neuzvedoties agresīvi vai nepārliecinoši. Līderim piemīt spējas saprast līdzcilvēku izjūtas un to, kādas izjūtas viņš modina citos. Viņš ir rūpīgs un cilvēcīgs. Viņa cilvēcība var tikt novērtēta pēc tā, kā viņs izrīkojas ar cilvēkiem, no kuriem nesaņem nekādu tiešu labumu. Būdams spēcīgs komunikācijā un, saprotot, ka neviens no sasniegumiem nav tikai viņa paša nopelns, viņš lieto daudz biežāk vārdu “mēs” vārda “es” vietā. Izdevīguma pieeja vērojama Roberta Grīna jēdzienā Pakalpojošā līderība – kalpošana saviem padotajiem un citiem iesaistītajiem.

Līderības kompetences sevi piesaka brīžos, kad līderis iedvesmo un motivē līdzcilvēkus kopēju mērķu sasniegšanai. Līderis spēj radīt un atklāt iedvesmojošas vīzijas. Viņš spēj paveikt nepieciešamās izmaiņas un cilvēki viņam apkārt izmaiņu gaitā ar viņu labprāt sadarbojas.

Labu līdera dotību priekšnosacījums ir laba garīgā un fiziskā pašsajūta. Līderis zina savu spēju robežas un viņš spēj prasmīgi apgādāt citus ar savu enerģiju un uzlādēties pats, kad nepieciešams. Viņš spēj vadīt savu prātu un apziņu atbilstoši situācijai.Labs līderis spēj sabalansēt savas sociālās attiecības.

Efektivitāte izpaužas līdera mērķu sasniegšanā un tajā, kā līderis sabalansē savus resursus sasniedzot šos mērķus. Līderis patur prātā kopainu, spēj analizēt un lietderīgi izmanto savu laiku.